2. un 3. attēlā spektra lielums ir izteikts decibelos milivatos (dBm), kas ir parasta mērvienība spektra analizatoriem. Viens decibels milivats ir jaudas attiecība, ko mēra decibelos attiecībā pret vienu milivatu. Priekšspektra analizatorsšajā piemērā decibelu milivatu mērījums arī iepriekš pieņem, ka ieejas pretestība ir 50 omi. Lielākajai daļaispektra analizatori, tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ieejas pretestība ir izvēlēta kā 1M omi. 4. attēlā parādīta formulas atvasinājums, ko izmanto, lai decibelu milivatus pārvērstu sprieguma efektīvā. 5. attēlā šī formula ir izmantota, lai aprēķinātu mērījumu rezultātus, kas norādīti 2. – 3. attēlā – –10 dBm signāla R spriegums.
No 5.13. līdz 5.14. attēliem redzams, ka, samazinoties izšķirtspējas joslas platumam, iekšējais troksnis palielinās no –87 dBm līdz –80 dBm. No otras puses, mainoties izšķirtspējas joslas platumam, signāla amplitūda pie 67 kHz un 72 kHz nemainās. Raksturīgo troksni ietekmē izšķirtspējas joslas platums, jo tas ir termiskais troksnis. Tāpēc joslas platuma palielināšana palielina arī kopējo termiskā trokšņa daudzumu. Turklāt, tā kā signāla viļņa forma ir sinusoidāla viļņa līkne un amplitūda frekvenču joslas filtra iekšpusē paliek nemainīga neatkarīgi no joslas platuma, signāla amplitūdu pie 67 kHz un 72 kHz izšķirtspējas joslas platums neietekmē. Tā kā mums ir jāsaprot, ka diskrētos signālus nevajadzētu iekļaut spektrālā blīvuma aprēķinos, ar trokšņu analīzi saistītajiem raksturlielumiem vajadzētu pievērst mums pietiekami daudz uzmanības. Piemēram, mērot darbības pastiprinātāja trokšņa spektrālo blīvumu, jūs atradīsit diskrētu signālu, kas rodas 60 Hz (jaudas pieaugošā līnija). Tā kā šis 60 Hz signāls nav spektrālais blīvums, bet gan diskrēts signāls, tas nav iekļauts jaudas trokšņa spektrālā blīvuma līknē.
